Par mani

  KĀRLIS ŠADURSKIS
  12.Saeimas deputāts

 

Lai mūsu bērni un mazbērni būtu latvieši Latvijā un viņiem patiktu te dzīvot

Es ticu, ka Latvija pārskatāmā laika posmā kļūs par turīgu un labklājīgu Rietumu valsti un ieņems sev pienākošos vietu Eiropas Savienības dalībvalstu statistikas pārskatu vidusdaļā, nevis kulsies pa pēdējām vietām kā tagad.

Latvieši nav ne dumjāki, ne slinkāki, ne neuzņēmīgāki kā citu Eiropas ziemeļvalstu pilsoņi. Mums vēsturiski nav veicies ar austrumu kaimiņiem, tādēļ mums sava vieta civilizēto demokrātisko valstu saimē jāizcīna ar smagu darbu, nevis tā viegli iekrīt klēpī kā dažam labam citam. Varbūt vēsturiskās pieredzes dēļ mūsu sabiedrības demokrātiski tiesiska funkcionēšanas modeļa dzīvotspēja vēl ir ļoti trausla un pakļauta daudziem riskiem.

Mēs pārāk bieži pieprasām tiesiskumu un demokrātiju no citiem, bet paši labprāt izmantojam, piemēram, gadījumu kaut ko nopirkt bez PVN.

Valsts pārvaldes uzdevums ir radīt tādu tiesisku sistēmu, kurā pilsonim ir izdevīgi būt godīgam, strādāt legāli, maksāt nodokļus, kur godīgums tiek atalgots, bet nodokļu nemaksātājs, valsts izzadzējs, kukuļa izspiedējs un tā devējs, kontrabandists un nereģistrētas uzņēmējdarbības veicējs agri vai vēlu ir zaudētājs. Es ticu, ka mēs soli pa solim, smagi un grūti, ar vairākiem atkritieniem atpakaļ, bet tomēr uz to ejam.

Mērķis - Latvijas ekonomisks uzplaukums

Dzīve, kurā lielākajai sabiedrības daļai nemitīgi nav jābaidās par rītdienu – ikdienas rēķinu apmaksu, darbu un iztikšanu, kur ģimenei nav jāknapinās, lai bērnu palaistu skolā un nodrošinātu viņam gan skolai, gan interešu izglītībai nepieciešamo.

Dzīve, kur pensionārs var vadīt normālas vecumdienas, nebaidoties par iztiku un veselības aprūpi, atļauties savas kultūras un sadzīves vajadzības.

Dzīve, kur ģimene var ietaupīt kaut ko nebaltai dienai, atļaujoties arī kādu ikdienas prieciņu vai ceļojumu.

Sabiedrība, kurā iznīkst un bankrotē visi šobrīd kā nezāles savairojušies nebanku kredītu augļotāji, kuri parazitē un pelna no latviešu tautas nabadzības, kuras dēļ tā krīt bezcerīgā parādu progresijas atkarībā.

Sabiedrība, kurā trūkumu cieš tikai galīgi slaisti un saulesbrāļi, bet arī tie savā trūkumā tomēr nenoslīd zem cilvēciskās pašcieņas sliekšņa.

Sabiedrība, kurā, pirmkārt, ir ģimenes un, otrkārt, tās var atļauties laist pasaulē un izaudzināt bērnus, jo vecāki ir spējuši iegūt izglītību, ar kuru var atrast un saglabāt normāli apmaksātu darbu. Kā kādā dziesmā sacīts: uz galda lai maize, ap galdu lai saime.

Izglītība - Latvijas prioritāte

Es esmu pārliecināts, ka Latvijas ilgtermiņa visaugstākā prioritāte ir izglītība. Tikai izglītotā sabiedrībā vairākums tās locekļu spēj kooperatīvi sadarboties kolektīvas darbības sistēmā, kāda ir mūsdienu sabiedrība, kur indivīdiem ir ikdienā jāsamēro savi personīgie mērķi ar sabiedrības kopīgajiem mērķiem, kuri bieži ir pretrunā. Taču, tikai laiku pa laikam apzināti pakārtojot savas intereses sabiedrības labumam, var sasniegt kopīgu labklājību. Piemēram, domājot tikai par sevi, ja tev veiksies, varbūt dzīvosi vislabāk savā apkaimē, bet visa apkaime slīgs nabadzībā un postā, un tava labklājība būs nieks, salīdzinot ar vidusmēru pārticīgā vidē, kur cilvēki sadarbojas un domā par kopējo labumu.

Man šķiet, ka es esmu iemācījies kaut ko saprast no sabiedrības funkcionēšanas kolektīvās darbības modeļiem. Lielākas zināšanas man ir izglītības jomā, tās pārvaldībā. Cenšos šīs zināšanas vairot un papildināt, un apspriest ar domubiedriem, ģenerēt idejas un iestrādāt tās rīcības politikas ierosinājumos, lai mūsu izglītības sistēma spētu dot gan zivi, gan makšķeri tiem, kas spēj un grib iespēju sasniegt garīgu, materiālu un emocionālu labklājību Latvijā.

Curriculum Vitae